Lokesu senais ciemats, Lokesu senais ciemats II

Blakus Molētiem stiepjas Lokesu ezers – senajai Lietuvas vēsturei svarīga vieta. Arheologi 2000. gadā šeit pirmo reizi Lietuvā atklāja senatnes uz pāļiem būvēta ciemata atliekas. Gadu vēlāk tajā pašā ezerā tika atrastas otrās tāda paša ciemata paliekas.

Ciemati atrodas netālu no krasta, seklā vietā, tos šķir aptuveni 600 metri. Kopā ezerā saskaitīti aptuveni 400 ezera dibenā iedzīti pāļi, kuri no dūņām izlīduši pusmetra līdz vairāku centimetru augstumā. Abi ciemati ir no tā paša laikposma, uzcelti apmēram 800–400 gadā pirms Kristus.

Tās tika atklātas nejauši – ezerā meklējot ne tik sena laikposma tilta paliekas un noslīkušas vienkoces. Ņemot vērā vietējo iedzīvotāju stāstīto, ka ezerā ir atrodami labi saglabājušies taisni koku baļķi, tika pārbaudītas norādītās vietas un atrasti pāļi. Sākotnēji tika uzskatīts, ka tās ir paliekas no tilta, taču nekavējoties tika ievērots, ka pāļi stiepjas nevis pāri ezeram, bet gan gareniski tā krastam.

Drīzumā blakus tika uzietas bronzas laikmeta keramikas podu lauskas, akmens cirvja asmeņi, dzirnakmeņi. Turpmāku pētījumu laikā tika atrastas koka platformas daļas, dēlis ar izgrebtiem caurumiem, apdeguši akmeņi, koka ogles un pat tādi ikdienas sadzīves piederumi, kā, koka karotes, tāšu spaiņi un lūku auklas. Tieši pēc šī atklājuma zinātnieki varēja pārliecināties, ka šī laikposma cilvēki ēšanai izmantoja karotes. Tātad visi atradumi liecina, ka izdevies atrast Lietuvai neraksturīgu celtni – uz pāļiem uzceltu ciematu.

Veiktie arheoloģiskie pētījumi sniedz nenovērtējamu informāciju par šo agrīnā perioda cilvēku dzīves veidu un apstākļiem, jo zem ūdens atrastie koka priekšmeti mēdz daudz labāk saglabāties nekā uz sauszemes. Tāpēc atradumi ir svarīgi ne tikai Lietuvas, bet arī Baltijas reģiona un visas Eiropas vēsturei.

Attālu mūsu senču lēmums apmesties virs ūdens nolēma, ka tagad mēs varam uzzināt daudz vairāk par viņu dzīvi. Bet kas gan piespieda viņus būvēt mājokļus ezerā? Šķiet, ka tajā laikā brīvas zemes trūkumam nevajadzēja būt, un būvniecība uz ūdens nešķiet no vieglākajām. Vēl vairāk – pētījumu laikā noteikts, ka tajā vietā tolaik visticamāk bija nevis ezers, bet tikai purvaina tā piekraste. Zinātniekiem nav precīzas atbildes, taču tiek uzskatīts, ka tā tika taupīta auglīgā zeme, kas atrodas netālu no ezera, ticams, ka vieglāk aizsargāties no uzbrucējiem un izmantot ezera zivju resursus. Bet būvniecības process izrādās, nav tik sarežģīts: zinātnieku veiktā eksperimenta laikā noskaidrojās, ka trīs pieauguši vīrieši 5 m garu un apmēram 15 cm diametra pāli dūņās var iedzīt 9 minūtēs. Pēc pāļu salikšanas senči uz tiem klāja koka platformu, bet uz tās būvēja dzīvojamās un saimniecības ēkas. Tiek uzskatīts, ka vienā ciematā dzīvoja līdz desmit ģimenēm.

Tādēļ, kad jūs apmeklējat skaisto mežu ierāmēto, seklas piekrastes Lokesu ezeru, atcerieties, ka šeit vēsturiski ir viena no senākajām Lietuvas vietām, kas atceras mūsu senču dzīvi, kas šeit noritēja apmēram pirms 2500 gadiem.