Kad būsiet Utenā, jums noteikti vajadzētu apmeklēt Utenas novadpētniecības muzeja nodaļu – Brīvības cīņu muzeju, kas atrodas ēkā, kura līdz 1983. gadam bija šaursliežu dzelzceļa stacija.
Tagad te ierīkota moderna ekspozīcija par šaursliežu dzelzceļa Panevēža-Švenčonēļi vēsturi, tā stāsta par sāpīgo Eiropas sadalīšanu ar slepenā nolīguma protokolu 1939. gadā, par lietuviešu piespiedu piedalīšanos Otrajā pasaules karā, trimdu, pretošanos pēckara laikā, kolhozu veidošanu Utenas novadā. Izstāde iejūtīgi stāsta par viena maza valsts nostūrīša vēsturi – tā ir iespēja iepazīt ne tikai visas Lietuvas, bet arī Eiropas valstu pagātni.
Ekspozīcijas lielajā zālē tiek radīta gaidīšanas un nemiera noskaņa, kas atspoguļo arī ekspozīcijas tematu – sāpīgos notikumus Utenas novadā un Eiropā. Šo noskaņojumu pastiprina „pasažieri” – dažādu vecumu manekeni dažādās pozās, ļoti reālistiski, bet raupju faktūru, krāsoti vienā krāsā: viņi stāv stacijā, novērsušies no apmeklētājiem, koncentrēti skatās uz sienu ar stacijas ainavu, kur redzamas darbojošās sliedes, braucoši vilcieni, un pacietīgi gaida vilcienu. Arī apmeklētājs nemanot kļūst par vienu no gaidītājiem. Kur šoreiz aizvedīs vilciens?
Varbūt aizvedīs atpakaļ uz milzīgajām Sibīrijas koncentrācijas nometnēm, uz Gulagu, trimdas vietām, uz kurām 1940.–1953. gadā tika izsūtīti aptuveni 3000 Utenas iedzīvotāju, no visas Lietuvas – ap 280 000, no visām trim Baltijas valstīm – aptuveni 440 000.
Nevēlaties Sibīrijas verdzībā? Varbūt vēlaties dzimtbūšanu kolhozā, kur jūs ne tikai aplaupīs (nacionalizējot gandrīz visu mantu), bet arī piespiedīs strādāt par velti vai par nožēlojamu atlīdzību graudā?
Ja arī dzimtbūšana nav piemērota, varat kopā ar partizāniem doties Lietuvas mežos cīnīties par savas valsts neatkarību. Te jūs uzzināsiet, ka Lietuvā organizēta cīņa pret Padomju Savienību ilga līdz 1953. gadam, bet pēdējais mūsu partizāns Antans Kraujelis-Siaubūns turpināja cīņu līdz pat 1965. gadam.
Tāpēc, ja vēlaties vairāk uzzināt par Lietuvas un Eiropas vēsturi pēckara periodā, sajust un saprast, kā tajā laikā dzīvoja vairākums zem totalitārā režīma papēža pakļuvušo cilvēku, jums patiešām vajadzētu apmeklēt Utenas Brīvības cīņu muzeju. Šī muzeja apmeklējums ir iespēja tieši pieskarties vēsturei, attīstīt pilsonisko un nacionālo apziņu.